Kazahstāna

Kazahstānas Republika Қазақстан Республикасы Республика Казахстан
Karogs Ģerbonis
Himna: Kazahstānas himna
Location of
Galvaspilsēta		Astana 51°10′N 71°30′E
Lielākā pilsēta		Almati
Valsts valodas		kazahu valoda (valsts valoda) krievu valoda (oficiālā valoda)
Valdība		Prezidentāla republika
-	Prezidents	Kasims Žomarts Tokajevs
-	Premjerministrs	Oljas Bektenovs
Neatkarība		sabrūkot Mongoļu impērijai
-	1. haniste	1361. gadā kā Baltā orda
-	2. haniste	1428. gadā kā Uzbeku orda
-	3. haniste	1465. gadā kā Kazahu haniste
-	Neatkarīga Kazahstānas Republika deklarēta pēc PSRS sabrukuma	1991. gada 16. decembrī
-	Pabeigta	1991. gada 25. decembrī
Platība
-	Kopā	2 717 300 km² (9.)
-	Ūdens (%)	1,7
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2015. gadā	17 439 271 (62.)
-	Blīvums	6,4/km² (184.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$160,5 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$11000
Džini koef. (2003)		33,9 (vidējs)
TAI (2021)		▼ 0.811 (ļoti augsts) (56.)
Valūta		Tenge (KZT)
Laika josla		(UTC+5)
Interneta domēns		.kz
ISO 3166-1 kods		398 / KAZ / KZ
Tālsarunu kods		+7

See More

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos. Austrumos Kazahstāna sniedzas līdz Altajam. Robežojas ar Krievijas Federāciju, Ķīnu, kā arī Centrālāzijas valstīm Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Daļa Kazahstānas rietumu robežas stiepjas arī gar Kaspijas jūras austrumu piekrasti.

Kazahstāna pasludināja sevi par neatkarīgu valsti 1991. gada 16. decembrī.

Vēsture

1465. gadā Nogaju orda pilnībā atdalījās no Mongoļu impērijas un izveidoja plašu Kazahu hanisti (1465—1731).

Krievijas Impērija anektēja agrākās Kazahu hanistes ziemeļrietumu daļu 1798. gadā, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz 1820. gadiem. 1863. gadā kazahu apdzīvotās teritorijas sadalīja Turkestānas ģenerālgubernatūrā dienvidos un Stepes novadā ziemeļos.

1920. gadā visu Kazahstānu iekaroja Sarkanā armija un tā sākumā ietilpa Kirgīzu ASPR ar galvaspilsētu Orenburgā (1920—1925) un Turkestānā (1920—1924), vēlāk Kazahu ASPR sastāvā ar galvaspilsētu Kizilordā (1925—1929), tad Almati (1929—1936). 1936. gadā izveidoja Kazahijas PSR (1936—1991).

Pēc 1991. gada augusta puča mēģinājuma Maskavā un sekojošā PSRS sabrukuma Kazahstāna 1991. gada 16. decembrī paziņoja par savu neatkarību. Nursultana Nazarbajeva vadībā, kurš pie varas nāca 1989. gadā kā Kazahstānas Komunistiskās partijas vadītājs un 1991. gadā tika ievēlēts par prezidentu, Kazahstāna virzījās tirgus ekonomikas virzienā. Kopš 2000. gada notika stabila ekonomiska izaugsme, galvenokārt apjomīgas naftas, dabasgāzes un derīgo izrakteņu ieguves rezultātā.

2019. gadā valsts prezidents N. Nazarbajevs paziņoja par atkāpšanos no sava amata, tomēr viņš saglabāja lielu ietekmi arī turpmākajos gados. 2022. gada 2. janvārī daudzās Kazahstānas pilsētās sākās protesti pret dabasgāzes cenu celšanos, prezidents Tokajevs izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no Kolektīvās drošības līguma organizācijas, kuras spēki ieradās stabilizēt situāciju. Tomēr jau 5. janvārī Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs pieņēma valdības atkāpšanos un KDLO spēki pameta valsti. Nursultans Nazarbajevs ir atkāpies no Kazahstānas Drošības padomes vadītāja amata.

Ģeogrāfija

Kazahstāna ir 9. lielākā valsts pasaulē ar platību 2,7 miljoni kvadrātkilometru un lielākā valsts pasaulē bez jūras robežas. Robežu kopgarums ir 6846 kilometri ar Krieviju, 2203 kilometri ar Uzbekistānu, 1533 kilometri ar Ķīnu, 1051 kilometrs ar Kirgizstānu un 379 kilometri ar Turkmenistānu. Lielākās pilsētas ir Astana, Almati, Karaghandi, Šimkenta, Atirau un Ustjkamenogorska. Lai arī galvenokārt Kazahstāna atrodas Āzijā, neliela valsts daļa ģeogrāfiski atrodas uz rietumiem no Urāliem Austrumeiropā.

Almati ezers Almati apgabalā

Teritorija plešas no Kaspijas jūras rietumos līdz Altaja kalniem austrumos, no Rietumsibīrijas plašumiem ziemeļos līdz Centrālāzijas oāzēm un tuksnešiem dienvidos. Kazahu stepe aizņem trešo daļu valsts teritorijas ar platību 804 500 kvadrātkilometri. Tā ir pasaulē lielākais sausās stepes reģions. Stepei raksturīgas lielas platības ar pļavām un smilšainiem reģioniem. Svarīgākās upes un ezeri ir Arāla jūra, Ili, Irtiša, Išima, Urāla, Sirdarja, Čarina un tās aiza, Balhašs un Zaisans.

Klimats ir kontinentāls, ar siltām vasarām un aukstām ziemām. Nokrišņu daudzums mainās starp auglīgiem un neauglīgiem apstākļiem.

Kazahstānā atrodas Baikonuras kosmodroms, kurš atrodas Krievijas Federālās Kosmiskās aģentūras pārvaldē.

Iedzīvotāji

Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas kopsavilkuma rezultātiem, kas publicēti 2022. gada 1. septembrī: kazahi — 13 497 891 (70,4% iedzīvotāju), krievi — 2 981 946 (15,5%), uzbeki — 614 047 (3,2%), ukraiņi — 387 327 (2,0%), uiguri — 290 337 (1,5%), vācieši — 226 092 (1,2%), tatāri — 218 653 (1,1%), citu tautību pārstāvji un tie, kas nav norādījuši tautību, — 969 722 (5,1%).

Dažas mazākumtautības, piemēram, ukraiņus, korejiešus, Volgas vāciešus, čečenus, Meshetijas turkus un režīma politiskos pretiniekus deportēja uz Kazahstānu Staļina laikā 30. un 40. gados. Valstī pastāvēja dažas no lielākajām padomju labošanas darba nometnēm.

Ievērojama krievu imigrācija bija saistīta arī ar “neskarto zemju” kampaņu un padomju kosmosa programmu Ņikitas Hruščova laikā. Etniskie krievi 1989. gadā veidoja 37,8 % iedzīvotāju, bet kazahi bija vairākums tikai 7 no 20 valsts reģioniem.

Kopš 1990. gadiem turpinās krievu, vāciešu, ukraiņu un citu tautu emigrācija. Tajā pašā laikā Kazahstānā notiek aktīva etnisko kazahu imigrācija no Uzbekistānas, Ķīnas, Mongolijas, Krievijas, Turkmenistānas, Turcijas un citām valstīm. Šie apstākļi kopā ar kazahu augsto dzimstības līmeni ir padarījuši kazahus par lielāko etnisko grupu valstī.

Kazahstānas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014. gads)

Almati Astana
	Vieta	Pilsēta	Apgabals	Iedzīvotāji	Vieta	Pilsēta	Apgabals	Iedzīvotāji	Šimkenta Karaghandi
	1	Almati	-	1 514 333	11	Kostanaja	Kostanajas apgabals	222 599
	2	Astana	-	825 374	12	Kizilorda	Kizilordas apgabals	214 623
	3	Šimkenta	-	689 319	13	Petropavla	Ziemeļkazahstānas apgabals	207 918
	4	Karaghandi	Karaghandi apgabals	485 719	14	Atirau	Atirau apgabals	197 541
	5	Aktebe	Aktebes apgabals	380 593	15	Aktau	Manghistau apgabals	181 711
	6	Taraza	Žambilas apgabals	356 965	16	Temirtau	Karaghandi apgabals	175 959
	7	Pavlodara	Pavlodaras apgabals	330 542	17	Tirkistana	Tirkistanas apgabals	156 330
	8	Ustjkamenogorska	Austrumkazahstānas apgabals	314 026	18	Kekšetau	Akmolas apgabals	140 950
	9	Semeja	Austrumkazahstānas apgabals	311 525	19	Taldikorghana	Almati apgabals	135 917
	10	Orala	Rietumkazahstānas apgabals	228 336	20	Ekibastuza	Pavlodaras apgabals	131 257

Ekonomika

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Kazahstāna pārgāja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Lai gan šis process sākotnēji bija sarežģīts, valsts veica virkni ekonomisko reformu, kas palīdzēja piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēja privātā sektora attīstību. Īpaši nozīmīga loma bija valsts enerģētikas sektoram, kurā aktīvi darbojas starptautiskas kompānijas, piemēram, "Chevron", "ExxonMobil" un "Shell".

Kazahstānas valdība ir īstenojusi vairākas programmas, lai dažādotu ekonomiku un mazinātu atkarību no energoresursiem. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir "Kazahstāna 2050" stratēģija, kas paredz ekonomikas modernizāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu dažādās nozarēs. Tāpat Kazahstāna aktīvi attīsta infrastruktūru un transporta tīklu, lai kļūtu par loģistikas centru starp Eiropu un Āziju.

Lauksaimniecība ir otra nozīmīgākā ekonomikas nozare pēc enerģētikas. Valsts ražo graudaugus, eļļas augus un lopbarību, kā arī attīsta lopkopību. Kazahstānas labības raža tiek eksportēta uz dažādām valstīm, tostarp Ķīnu, Uzbekistānu un Irānu.

Industriālā ražošana ir vēl viena būtiska Kazahstānas ekonomikas daļa. Valstī tiek iegūti un pārstrādāti dažādi metāli, tostarp urāns, varš, alumīnijs un cinks. Kazahstāna ir viens no pasaules lielākajiem urāna piegādātājiem, un tās ieguves uzņēmumi sadarbojas ar starptautiskām kodolenerģētikas kompānijām.

Kazahstānas banku sektors ir salīdzinoši stabils, taču tas ir piedzīvojis vairākas krīzes, īpaši 2008. gada globālās finanšu krīzes laikā. Lai uzlabotu situāciju, valdība ir ieviesusi reformas, kas stiprina banku uzraudzību un veicina finanšu stabilitāti. Pašlaik banku sektors ir koncentrēts ap dažām lielām kredītiestādēm, kas nodrošina lielāko daļu valsts ekonomikas finansējuma.

Tirdzniecības attiecības Kazahstānai ir īpaši svarīgas, jo valsts atrodas stratēģiskā vietā starp Eiropu un Āziju. Kazahstāna ir Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) dalībniece, kas veicina ekonomisko sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un Kirgizstānu. Tāpat valsts ir parakstījusi vairākus brīvās tirdzniecības līgumus, kas atvieglo eksportu un importu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazahstāna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)